Tuesday 6 August 2013

SEIC Asina Kontratu Ho Grupu Benefisiáriu Distritu 13

Ministériu Komersiu Industria no Ambiente liuhosi Sekretáriu Estadu Industria no Kooperativa asina ona kontratu ho grupu benefisiáriu nain-230 mai husi Distritu 13 kona-ba transferénsia orsamentu subvensaun públika iha Centro Convenção de Dili (CCD) loron 03/08. Orsamentu subvensaun públika ba tinan 2013 nafatin hanesan ho 2012 ne’ebé hamutuk US$ 400,000.

“Se ita kompara ho tinan 2012, benefisiariu ne’ebé mak hetan 149 grupos husi US$ 400,000.Iha tinan 2013, orsamentu ba subvensões públicas la aumenta, nafatin ho US$ 400,000, maibé númeru benefisiarius sae ba 230 grupos, signifika aumenta 81 grupos (64%).” SEIK hateten.

Sekretáriu Estadu Indústria no Kooperativa Nino Pereira iha nia dizkursu afirma, fundusubvensaun públika MCIA ho naran HAKAT (HAkbi’it produKtividade ekonomiA komuTaria) sei dada partisipasaun direita grupu empreza industria, kooperativa no empreza ki’ik sira liu-liu hodi hakbi’it no fortifika produktividade sira nian iha vida emprezariál.

            SEIK Nino Espera, iha tempu ikus mai bele prodúz emprendidór ne’ebé kualifikadu no bele fornese serbisu ba ema seluk mós. Fundu ne’e sei la’o ho karakter efikas no efisiensia atu hametin organizasaun sira ne’e hodi bele alkansa objetivu ba moris diak no redusaun kiak iha ita nia rain.

Sorumutu ida ne’e importante tebes hodi fórtifika komitmentu V Governu Konstitusionál ba dezemvolvimentu ekonomiku no kriasaun empregu, liuhusi apoia ba inisiativa produtivu komunidade nian ho programa subvensões públicas. Programa ida ne’e ninia objetivu spesífiku maka fasilita hodi fó tulun ba aktividades pekenas indústria, kooperativas no mikro emprezas atraves husi alokasaun orsamentu.” Hateten tan.
SEIK mós husu benefisiáriu sira, atu ida-idak, iha grupu nia laran kuda espíritu fiar malu, transparánsia, nakloke ba malu, onestu, no respeita malu. Tanba osan bele halo ema hamutuk, osan mós bele halo ema fahe malu.  tanba ne’e grupu hothotu tenke kuidadu iha utilizasaun osan ne’e.

“Jere ho didi’ak no responsabilidade. Lalika haree ba kuantidade osan ne’e, maibe importante liu mak ita nia komitmentu, seriedade (keseriusan), ita tenke fókus, pasiensia, no iha korajen atu halo inovasaun. Keta haluha mós atu hatama relatoriu orsamentu no atividades, ida ne’e sai nudar sasukat husi kapasidade grupos nian iha ezekusaun orsamentu.”  Afirma tan.

Dizkursu ba Programa Subvensaun Públika Ministério do Comércio, Indústria e Ambiente CCD, 3 de Agosto de 2013

Excelentisimo Ministro Comércio Indústria e Ambiente
Ex. Vice Ministro
Ex. Secretarios de Estado
Diretor Gerais no Diretor Nacionais
Funcionarios tomak

Ohin loron ita hotu haksolok ba Nai Maromak, tanba fó rahun di’ak dala ida tan ba ita, hodi hamutuk iha fatin ida ne’e. Sorumutu ida ne’e importante tebes hodi fortifika komitmentu V Governu Konstitusionál ba dezemvolvimentu ekonómiku no kriasaun empregu, liuhosi apoia ba inisiativa produtivu komunidade nian ho programa subvensaunpúblika. Programa ida ne’e ninia objetivu espesífiku maka fasilita, hodi fó tulun ba aktividade pekena indústria sira, kooperativa no mikro empreza sira atravesa alokasaun orsamentu.

Atu hakbi’it produktividade seitór reál hirak ne’e, Governu liuhosi Ministériu Komersiu Industria no Ambiente hatu’ur ona planu orsamentu 2013 ba fundu subvensaun públika ne’ebé sei direita tulun hasa’e kapasidade orsamentál no garante operasionalidade aktividade grupu indústria no kooperativa sira. Bazeia ba regulamentu no.7/2009 kona-ba transferénsia públika ne’ebé sei aloka direita ba benefisiáriu, ho ida ne’e MKIA estabelese kritéria hodi halo verifikasaun, nune’e bele garante utilizasaun orsamentu tuir dalan ne’ebé la kontradíz ho karákter fundu subvensaunpúblika sira.

Fundu subvensaunn publika sira MKIA ho naran HAKAT (HAkbi’it produKtividade ekonomia komuniTaria) sei dada partisipasaun direita grupu empreza industria, kooperativa no empreza ki’ik sira hodi hakbi’it no fortifika produktividade sira nian iha vida emprezariál, nune’e iha tempu ikus mai bele produz emprendidórsira, ne’ebé kualifikadu no bele fornese serbisu ba ema seluk mós. Fundu ne’e sei la’o ho karákter efikásia no efisiénsia, atu hametin organizasaun sira ne’e hodi bele alkansa objetivu ba moris di’ak no redusaun ki’ak iha ita-nia rain.

Iha tinan 2013, orsamentu ne’ebé aloka ba subvensaun públika iha Diresaun Nasionál Indústria no aprova iha Parlamentu Nasional ho montante US$ 400,000.00 (quatrocentos mil dolares Americano). Alokasaun fundu ne’e bazeia ba proposta ne’ebé hatama iha MKIA. Ba tinan ida ne’e, proposta ne’ebé mak tama hamutuk 304 husi distritu 13. Ekipa avaliasaun proposta halo serbisu bo’ot ida hodi selesiona proposta mak tama bazeia ba matadalan ne’ebé iha. Husi prosesu ta’es no verifikasaun hetan 230 grupu pekena indústria ne’ebé tama kategória apropriadu hodi hetan benefisiu husi fundu HAKAT. Montante osan ne’ebé aloka variativu entre US$ 1,500 – US$ 7,500.

Se ita kompara ho tinan 2012, benefisiarius ne’ebé mak hetan 149 grupu husi US$ 400,000, iha tinan 2013, orsamentu ba subvensaunpúblika la aumenta, nafatin ho US$ 400,000, maibé númeru benefisiáriu sira sae ba 230 grupus, signifika aumenta 81 grupus (64%).

Ikus liu, ita hotu espera katak fundu ne’e sei fó benefisiu duni ba grupu sira hotu no bele fó rezultadu ne’ebé di’ak. Importante liu mak ho fundu ne’e bele fó motivasaun maka’as liu tan, atu ita ida-idak, iha grupu nia laran kuda espíritu fi’ar malu, transparánsia, nakloke ba malu, onestu, no respeita malu. Osan bele halo ita hamutuk, osan mós bele halo ita fahe malu, tanba ne’e grupu hothotu tenke kuidadu iha utilizasaun osan ne’e, jere ho didi’ak no responsabilidade. Lalika haree ba kuantidade osan ne’e, maibé importante liu mak ita-nia komitmentu, seriedade (keseriusan), ita tenke fókus, pasiénsia, no iha korajen atu halo inovasaun. Keta haluha mós atu hatama relatóriu orsamentu no atividade sira, ida ne’e sai nuudar sasukat husi kapasidade grupu sira nian iha ezekusaun orsamentu.

Obrigado.


Nino Pereira                                                                           
Secretário de Estado da Indústria e Cooperativas

Programa Loja Ba Povu Iha Ona Faze Implementasaun

Atu komunidade bele partisipa iha dezenvolvimentu ekonomia, loja ba povu maka alternativa di’ak liu.


Sekretária Estadu Industria no Kooperativa ne’ebé tutela ba Ministériu Komersiu, Industria no Ambiente asina ona kontratu ho kooperativa sanulu iha distritu balun hodi ativa ona programa Loja ba Povu. Orsamentu ba implementasaun programa loja ba povu ne’e hamutuk rihun $ 225. “Ami aloka ona orsamentu hamutuk rihun $ 225 ba kooperativa sanulu, ne’ebé kada kooperativa sei simu $ 22.500.” SEIK Nino hateten iha entrevista ho jornalista independente (2/8).
 
Funsaun loja ba povu maka atu halo aktividade transaksaun – sosa no faan produtu ne’ebé povu agrikultór sira produz. Ho nune’e,povu bele asesu lalais nesesidade bazika iha área rurál sira. Kooperativa nuudar parseiru Governu ba implementasaun programa ne’e.
“Dalaruma sira atu sosa buat ruma tenke halai mai to’o Dili, ne’ebé ho prezensa loja ba povu liuhosi kooperativa ne’ebé besik iha ne’ebá, sira bele atende direitamente nesesidade komunidade sira nian.” Hateten tan.

Maibé Governu liuhosi Sekretária Estadu Industria no Kooperativa kontinua fó asisténsia téknika no formasaun ba kooperativa sira hodi bele konitnua ativa iha komunidade nia leet. Tuir nia, akompañamentu sira ne’e maka liuhosi avaliasaun, monitorizasaun, no fó nafatin treinamentu ba sira. 

Liutan SEIC Nino realsa, kooperativa mosu husi inisiativa komunidade rasik no nune’e sai nuudar dalan ne’ebé di’ak hodi implementa loja ba povu. Kooperativa sira ne’ebé sei ativa hamutu 111 maibé pursentu 20 maka la ativa ona