Thursday 3 October 2013

SEIK Nino; Ita Tenke Fa’an Atauro


SEIC Nino Pereira [duk. Rozer]


Atauro nuudar illa furak Timor Lorosa’e nian ne’ebé iha poténsia ba estabelesimentu zona ekonómika espesiál. Espetativa ba konseitu estabelesimentu zona eskluziva inklui zona ekonómika espesiál sei lori impaktu pozetivu ba moris di’ak povu nian.

Sekretáriu Estadu Indústria no Kooperativa Filipus Nino Pereira iha enkontru ho komunidade Bikeli – Atauru, hateten, atu atinji mehi zona ekonómika espesiál tenke faan Atauru ba iha investidór ka emprezáriu sira. Tanba só nune’e maka ekonómia sei bele la’o no povu mós moris di’ak. Povu Atauru, iha tinan hirak tuir mai, sei husik hela moris terus hodi hakat ba moris foun ida, nuudar objetivu husi hakarak hetan independénsia ne’e. Maibé hakarak ka lakohi tenke husik duni illa ne’e ba iha emprezáriu ka investidór sira nia liman.

          “Ita tenke fa’an Atauru! Se ita hakarak moris di’ak ita tenke fa’an duni. Atauru nia poténsia halo ita la dúvida tan. Se ita hakarak atu dezenvolve área turizmu, illa Atauru iha poténsia  boot. Iha mós rekursu seluk ne’ebé ita seida’uk esplora.” SEIK Nino hateten (26/09) bainhira ensera peskiza zona franca. Liutan Sekretáriu Estadu hateten,  bainhira Governu hatuur indústria ruma iha Atauru, konserteza, povu sira iha illa ne’e sei hetan moris di’ak. Tanba Setór indústria sei fó benefísiu ne’ebé multiplikadu ba komunidade sira. Imanija kuandu setór indústria iha, sei iha mós traballadór, sira hamlaha karik presiza han, no sira hakarak refreshing tenke iha fatin ne’e mós. 
 

Diretó Peskiza Ministériu Komérsiu Indústria no Ambiente Jacinto Paijo iha entrevista informa, Governu liuhosi MKIA hala’o estudu ne’e atu identifika poténsia ekonómika ne’ebé illa Atauru iha, hodi ba futuru, establese zona ekonómika espesiál ne’ebé planeia ona. 
Tuir Paijo, zona ekonómika espesiál hanesan modelu dezenvolvimentu ekonómiku ida ne’ebé merese duni ba hadi’ak povu nian. Tanba realizasaun zona ekonómika espesiál ne’e lansa  modelu ida adekuadu tebes ba iha dezenvolvimentu ekonómiku nasionál. 
 
          “Dezenvolvimentu ekonómiku tenke envolve populasaun hotu. Dezenvolvimentu zona ekonómika tenke emprega ema hotu.” Paijo hateten. Administradór Illa Atauru Manecas da Conceição Soares informa, komunidade sira iha illa Atauru simu ho haksolok konsultasaun Governu ba estabelesimentu zona ekonómika espesiál ka zona franca. Manecas husu Governu implementa tuir planu ne’ebé integradu para bele atinji metas dezenvolvimentu nian ne’ebé traxa ona. Alein ne’e, komunidade sira mós entrega rezultadu konsultasaun entre parte Governu ho komunidade sira ba Sekretáriu Estadu, nuudar sira konkorda tebes no apoiu programa Governu nian kona-ba dezenvolvimentu

Dezenvolvimentu Ekonómiku Responsabilidade Entidade Hotu Nian

Sekretáriu Estadu Indústria no Kooperativa Filipus Nino Pereira kuarta (25/09) lanxa livru perfíl indústria kiik no kooperativa, iha diskursu, hateten ba partisipante sira katak, dezenvolvimentu ekonomia nasaun ne’e nuudar responsabilidade entidade hotu nian. “Dezenvolvimentu Estadu ida ne’e, espesialmente iha parte ekonómia, nuudar responsabilidade ita hotu nian. Tan ne’e Governu nuudar parte ida husi estadu, fó atensaun maka’as ba dezenvolvimentu no akompañamentu intensivu ba grupu indústria kiik no médiu inklui kooperativa, makro – pekena empreza sira. Produtividade grupu sira hirak ne’e hatudu ona sira-nia rezisténsia hodi fó mós kontribusaun ba dezenvolvimentu ekonómiku nasionál.” Iha Farol, Dili, Nino informa. 

Maske nune’e, Sekretáriu Estadu mós konxiente, setór indústria no kooperativa mikro-pekena empreza sira sei enfrenta hela obstakúlu no problema oioin. Problema sira ne’e, tuir Sekretáriu Estadu, maka farkeza iha aspeitu institusionál no modelu organizasaun, kualidade rekursu umanu ne’ebé seida’uk di’ak, no asesu limitadu setór indústria, kooperativa no mikro-pekena empreza sira ba rekursu produsaun hanesan rekursu materiá prima, apoiu kapitál no teknolojia, meius ba merkadu no informasaun merkadu nian. Tanba ne’e, Governu liuhosi MKIA, iha komitmentu no konsisténsia ba dezenvolvimentu ekonómiku nasionál. Hanoin ida-ne’e, hatuur ona iha programa ministériu nian ne’ebé leno mós ba Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasionál iha kontestu dezenvolvimentu ekonómiku no kriasaun empregu.

Ho partisipasaun no antuziasmu komunidade nian iha vida ekonómika liuhosi atividade produtivu, maka MCIA presiza dadus informasaun ida konkreta hodi bele akompaña ba grupu sira hirak  ne’e, ne’ebé espalla iha distritu 13.
Liuhosi fornesimentu informasaun iha livru ne’e, Sekretáriu Estadu Nino Pereira konsidera, atu fó dezkripsaun ba parte hotu, oinsá atensaun ne’ebé Governu fó ba prosesu kresimentu setór informál. “Iha livru ne’e fó sai empreza, dadus indústria no kooperativa sira iha kada distritu, tipu aktividade sira, númeru feto no mane no informasaun seluk ne’ebé relavante.” Nino hateten tan. 

Ministru Komérsiu Indústria no Ambiente António da Conceição konsidera baze importante dezenvolvimentu ekonómiku maka iha setór indústria no kooperativa. Tanba ne’e ministériu iha esforsu dezenvolve setór produtivu sira-ne’e hodi hataan ba nesesidade nasionál liuliu buka atu hamenus dependénsia ba setór petrolifeira. Nia informa, ministériu iha ona programa konkreta atu dezenvolve setór rua-nee tuir Planu Estrátejiku Dezenvolvimentu Nasionál, ne’ebé nuudar matadan ba nasaun nia progresu no prosperidade. 
 
Vise-Primeiru Ministru Fernando Lasama Araujo bainhira loke serimónia lanxamentu afirma, atu nasaun ne’e forte presiza diversifika  setór ekonómika hodi bele hetan biban ba kresimentu ekonómiku  ho di’ak. Lasama husu timoroan hotu presiza serbisu maka’as hodi dezenvolve setór indústria no kooperativa tuir Planu Estrátejiku Dezenvolvimentu Nasionál no tuir ida-idak nia responsabilidade. “Ita tenke dezenvolve área indústria no kooperativa, hodi diversifika ita-nia ekonomia. Haree ba responsabilidade, ita kontrola malu tuir konstitusaun haruka. Nasaun barak dúvida ita, maibé ita hatudu ona katak ita mós bele.” Lasama hateten. 

Vise-PM apresia tebes esforsu ministériu refere liuhosi Sekretária Estadu Indústria no Kooperativa ne’ebé iha inisiativa hodi prepara fonte fornese informasaun ho lanxa livru perfíl ne’e. Iha serimónia lanxamentu hetan prezénsa husi entidade parlametár, embaxada, Sosiedade Sívil no akademia sira inklui mós joventude sira ne’ebé iha vontade kooperativa hakarak partisipa iha aktividada ekonómika nian.

SEIK; Ami Sei Kontinua Fó Apoiu

 


Sekretáriu Estadu Indústria no Kooperativa Filipus Nino Pereira atende konvite Kompañia H3R (Hamoos Habokur Hamatak Rai) iha Tibar (17/09/2013), hateten, kompañia H3R hanesan kompañia ne’ebé nuudar motivadór no inspiradór ba timoroan sira oinsá preokupa ho ambiente nia jestaun.

Tanba kompañia ne’e mosu ho misaun atu hamosu solusaun ba problema lixu ne’ebé sei sai hela preokupasaun ba ema nia moris, no buka atu hafolin lixu iha vida sosiedade nian, hakait ba vida ekonómika no mós polítika. “Ami hakarak fó ami-nia apoiu tomak ba aktividade ne’e. Ami apresia tebes hanoin innovativu husi H3R ne’ebé mai ho solusaun alternativa ba rezolve problema lixu.”  SEIK Nino hateten. Sekretáriu Estadu mós hatete, Ministériu Komérsiu Indústria no Ambiente oras ne’e iha polítika kombate lixu iha Timor-Lesteliuhosiindústriaresiklajen. Polítika ne’e sei implementa liuhosi projeitu pilotu ne’ebé bele dada espíritu partisipatóriu estudante sira iha Dili laran no inklui mós estudante seluk iha Timor laran ne’ebé iha vontade atu kombate lixu. 

“Projeitu atu kombate lixu iha ona hanoin atu hala’o. Projeitu ne’e sei envolve mós estudante sira. Sira sei rekolla de’it akua mamuk hodi halo resiklajen.” Fó-hatene tan.
Tuir Sekretáriu Estadu Nino Pereira, kompañia H3R loke ona dalan no apoiu tan Governu atu kombate lixu iha Timor-Leste. Tanba ne’e, Governu Timor-Leste apresia tebes timoroan ne’ebé iha matenek no vontade boot atu dezenvolve nia rain. “Ne’e hanesan solusaun di’ak atu hahu fanun maluk timoroan sira seluk oinsá bele halo buat ruma ba nasaun nia dezenvolvimentu.” Nia tenik. Problema lixu hetan preokupasaun maka’as iha Ministériu Administrasaun Estatál no Ordenamentu Teritoriál. Ministru Administrasaun Etatál Jorge Teme iha momentu hanesan afirma, nia parte mós apresia ho kompañia resik lajen ne’ebé hanaran H3R. Tanba ajuda ona nia parte atu kombate lixu iha Timor-Lesta. “Ha’u iha seriedade atu mai haree saida maka kompañia ne’e halo. Se iha ona produsaun ne’e ita sei hahu eduka ita-nia maluk timor oan sira seluk, katak sira sei la soe tan akua plástiku, basá iha folin.” Teme hateten
.
Nia parte tau esparansa boot ba ezisténsia kompañia refere, ho prespektiva polítika Governu liuhosi Ministériu ne’ebé nia lidera, hatuur ona polítika kona-ba kombate lixu. Tanba ne’e, nia husu, kompañia ne’e haki’ak serbisu hamutuk ho nia parte hodi bele promove aktividade indústriál ne’ebé kompañia ne’e hala’o, no mós bele kombate lixu iha Timor-Leste. Sekretáriu Estadu ba Apoiu no Promosaun Setór Privada Veneranda Lemos fó nia apresiasaun beran tebes ba kompañia  H3R, tanba mai ho nia misaun innovativu liu-liu hafila lixu folin ba ema nia moris. Veneranda hateten, H3R hala’o ona investimentu iha nasaun ne’e.  Tanba ne’e kompañia presiza iha sertidaun investimentu nian hodi la hetan taxa durante tinan sanulu. 
 
          “Ha’u apresia tebes ho hanoin innovativu timoroan sira iha kompañia H3R, ne’ebé la’ós hanoin de’it halo business maibé buka mós atu investe ba nasaun nia dezenvolvimentu ekonómiku liuhosi aktividade industriál ne’ebé komese halo ne’e.” Lemos hateten.  Kompañia H3R, tuir Veneranda, halo ona investimentu tanba gasta ona osan kuaze rihun lima ba ezisténsia kompañia nian no mós ba aktividade industriál resiklajen ne’e. Nia parte husu atu kompañia bele halo ona business match making liuhosi Institutu Apoiu Dezenvolvimentu Emprezariál, atu bele haree nia aktividade ne’e la’o ho di’ak. 
 
          “Imi la tarde, imi bele hetan sertidaun investimentu atu nune’e imi lahetan taxa durante tinan sanulu, no ne’e imi bele hetan importasaun sasan sein taxa.” Hateten tan.
Diretór Kompañia H3R iha nia esplikasaun hateten, kompañia ne’e mosu tanba haree ba lixu ne’ebé sei sai hela preokupasaun ba ema loron ba loron. Nune’e hanoin mosu atu transforma lixu sai folin ba dezenvolvimentu ekonómiku nasaun ne’e. “Ami mós koko atu fó edukasaun sívika ba komunidade hodi bele kompriende katak lixu iha valór ba ema, maka hanesan valór ekonómika, sosiál no polítika.” Diretór H3R hateten.  Gastu ba ezisténsia kompañia besik ona dolar rihun lima ba leten, ne’ebé uza hodi sosa rai, aluga uma no sosa mós ekipamentu sira.