Wednesday 25 September 2013

Kooperativa Maka Alternativa Diak ba Dezenvolvimentu Ekonómiku


Serimónia entrega makina dulas kafé ne’ebé apoiu husi KSTL

Sekretáriu Estadu Indústria no Kooperativa  Nino Pereira iha sesta (06/09) foin lalais ne’e akompaña serimónia entrega makina dulas kafé ba grupu agrikultór kafé iha Distritu Maubisse, ne’ebé apoiu husi Konfederasaun Sindikatu Timor-Leste (KSTL). Sekretáriu Estadu ba komunidade sira hatete, Governu iha planu atu apoiu agrikultór kafé sira para oinsá bele hasa’e sira-nia kuantidade produsaun.  Tanba ne’e liuhosi grupu kooperativa sira ne’ebé eziste bele halibur malu hodi kontinua kultiva kafé nuudar rekursu naturál primadona ne’ebé nasaun ne’e importa barak liu ba rai liur, no nasaun sira koñese ona Timor-Leste liuhosi nia produtu ne’ebé orgániku ne’e.
 

Tanba ne’e Governu mós buka atu industrializa kafé liuhosi serbisu hamutuk ho setór privada para haree ba nesesidade ekonómika ne’ebé emerje ema hotu atu partisipa ativa iha prosesu nian laran. Nune’e maka Governu haree katak koopretaiva maka alternativa di’ak atu kontribui ba dezenvolvimentu ekonómiku nasaun ne’e. “Ita iha polítika atu promove kooperativa para dezenvolve ekonomia rai laran.” Hateten Sekretáriu Estadu ba komunidade sira. Maibé atu kooperativa ne’ebé eziste bele hetan progresu tenke envolve membru sira iha treinamentu ka kapasitasaun hodi oinsá sira bele kompriende saida maka kooperativa. Tanba só ho edukasaun maka bele transforma organizasaun kooperativa sira sai organizasaun ne’ebé forte no bele loke biban ba membru sira atu hadi’ak sira-nia moris. 
 

“Membru sira tenke hetan treinamentu ka kapasitasaun, tanba kooperativa moris husi edukasaun, moris ho edukasaun, no la’o ho edukasaun.” SEIK Nino hateten.  “Kooperativa metin membru sira mós moris di’ak”. Sekretáriu Estadu husu mós ba membru kooperativa sira oinsá bele kuida makina dulas kafé ne’ebé apoiu husi KSTL ho di’ak, hodi nune’e bele ajuda sira prodúz kafé no bele faan ba iha merkadu. Tanba dala-barak ekipamentu sira ne’ebé apoiu husi Governu ka setór privada sira ba komunidade la uza ho di’ak, ikusmai kauza fallansu iha operasaun nian liu-liu oinsá kontinua halo produsaun. Entretantu Prezidente KSTL Agostinho Soares apresia prezensa Governu liuhosi Sekretáriu Estadu Indústria no Kooperativa hodi akompaña serinomia entrega makina ba Grupu Kooperativa Aihou, Dilora, Manulae no Namalelo iha Distritu Maubise.



Agostinho haktuir, apoiu makina sira ne’e hanesan pasu importante hodi ajuda agrikultór kafé bele halo produsaun rasik. Tanba ne’e husu ba Governu atu tau matan ba presu kafé, ne’ebé la estavél sai nuudar fatór ida ne’ebé kauza agrikultór kafé sira laiha kbiit atu kontinua halo produsaun. “Klaru katak ita tenke sai husi situasaun ruma. Ami konspira katak ita-nia povu matenek kuda kafé maibé sira sai ki’ak ba kafé tanba kompãnia barak manobra folin ba sira. Ami husu atu Governu tau atensaun ba situasaun ne’e, se lae, oinsá ita-nia povu agrikultór kafé sira bele moris di’ak ho sira-nia produtu.” Agustinho hateten.

Sekretáriu-Jerál KSTL José da Conceição da Costa mós hateten, apoiu makina dulas kafé ne’e mai husi reuniaun konsolidasaun ho membru sira iha suku Aihou no Suku Fatubesi fulan ida liuba. Tanba iha enkontru komunidade sira husu atu apoiu makina dulas kafé kulit-mean no hafoin halo tiha reuniaun ho ezekutivu KSTL nian, deside apoiu makina dulas kafé kulit mean ba membru agrikultór sira iha Distritu Maubesi Subdistritu Flexa. Makina dulas kafé ne’e entrega ba Grupu Kooperativa haat iha suku Aitutu. 


Maibé KSTL rekoñese katak sei iha tan Grupu balun maka lada’uk bele hetan apoiu, maibé sei tenta atu responde ba preokupasaun ne’e. Tanba KSTL hanesan mahon boot ba sindikatu hitu inklui Sindikatu Agrikultura Timor-Leste. Ho nune’e, liuhosi sindikatu agrikultura diside apoiu agrikultór kafé sira iha suku refere. Xefe Grupu Kooperativa Ahou Felix Nunes Mendonça Araújo husu Governu tenke haree presu kafé ne’ebé tuun tanba afeita ba komunidade agrikutór kafé nia moris. Maibé sira apresia basa Sekretáriu Estadu bele to’o iha sira-nia knua hodi rona no haree saida maka sira-nia problema. “Ami foin premeira vez hasoru Sekretáriu Estadu maibé ami husu atu fó treinamentu ba ami-nia membru sira para ami bele hatene kooperativa la’o halo nusa.” Hateten Felix.

SEIC NINO; Governu Nafatin Iha Atensaun Ba Povu

 

Sekretáriu Estadu vizita Grupu Halo Aisar
Sekretáriu Estadu Indústra no Kooperativa Nino Pereira hala’o vizita serbisu ba iha Distritu Aileu (05/09) hodi enkoraja no motiva  komunidade sira, katak Governu nafatin iha atensaun atu hadi’ak povu nia moris.  

Vizita serbisu ne’ebé akompaña husi Xefe Gabinete Apolo Justino França da Silva, Diretór-Jerál Leovigildo do Santos no komitiva sira hala’o mós  ba iha Grupu Aisar iha Aldeia Aimerahun, Subdisttritu Remexiu hodi haree obra ne’ebé grupu refere hala’o. Iha prezensa badak Sekretáriu Estadu hala’o sorumutu ho Grupu refere hodi hetan informasaun kona-ba situasaun komunidade sira iha subdistritu ne’e. 
 
“Vizita ne’e atu hatudu katak Governu nafatin iha atensaun atu hadi’ak povu nia moris. Governu sei apoiu inan-aman sira ne’ebé halo sira-nia produsaun. Sira ne’ebé iha kriatividade no espíritu inovativu hodi partisipa ba iha dezenvolvimentu ekonómiku, liu-liu oinsá bele hasa’e sira-nia ekonomia familia nian.” SEIK Nino hateten.  

Xefe Grupu Aisar João da Costa konsidera prezensa membru V Governu Konstitusionál ne’e importante atu hatudu katak Governu iha atensaun ba komunidade remota sira iha nasaun Timor Lorosa’e.  Tanba durante moris iha independénsia, sira-nia aldeia ne’e susar hetan vizita husi lidér sira Governu nian. 

Joõa haktuir, obra aisár ne’e iha materia prima ne’ebé eziste iha distritu refere tanba ne’e la susar ba sira atu produz aisár tuir nesesidade. “Loron ida ami bele halo too haat-nulu. Ami halo hamutuk iha grupu ho hanoin katak bele atende ami-nia nesesidade, liu-liu, oinsá bele kontinua fó oan sira eskola.” João haktuir. Liutan nia hatete, komunidade iha aldeia ne’e susar hetan asesu ba transporte no eletrisidade ne’ebé kleur ona sira haloon (tau-esperansa) atu haroman sira. Tanba ne’e João husu Governu tau atensaun ba sira-nia problema ne’ebé sira hasoru atu sira bele hetan asesu di’ak ba transporte no eletrisidade.
 
Joaquina Moniz, inan-feton ne’ebé mós hela iha aldeia ne’e, informa katak sente haksolok tebes bainhira haree lidér nasaun ne’e ida bele vizita ba iha sira nia knua, hodi buka hatene problema ne’ebé durante sira enfrenta. Nia mós husu atu Governu apoia feto rurál sira-nia aktividade ne’ebé durante sira hala’o. Tanba nune’e maka bele motiva feto sira partisipa iha dezenvolvimentu nasionál. “Ami nia moris maka nune’e ona. Ami mós hanoin oinsá oan sira bele eskola, tanba ne’e ami hakarak husu ba Governu karik bele tau matan ba ami-nia serbisu sira ne’ebé ami halo”. Inan-feton ne’e hateten.

Planu Estratéjiku Importante ba Dezenvolvimentu

 
SEIK Nino Pereira loke aktividade formasaun planu Estratéjiku ba funsionáriu sira.
Sekretáriu Estadu Indústria no Kooperativa Nino Pereira loke aktividade formasaun ba funsionáriu sira Diresaun Nasionál Indústria kona-ba oinsá dezeña manuál Planu Estratéjiku, hodi dezenvolve setór indústria ho efetivu. Iha tempu hanesan,Sekretáriu Estadu hateten, Funsionáriu sira presiza hatene halo planu estratéjiku tuir kondisaun reál Timor-Leste nian hodi haree prioridade saida maka atu atinji iha futuru. 

“Ita presiza halo análize hodi halo Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu setór indústria tuir planu dezenvolvimentu nasionál. Tanba ita hakarak dezenvolve setór indústria ho baze iha agrikula no hakarak dezenvolve setór indústria ho kualidade di’ak no mós produtivu. Maibé presiza iha planu ne’ebé dinámiku, maka planu ne’ebé haan malu ho kondisaun iha ita-nia nasaun ne’e.” Iha Otél Luz Clarita, Lesidere, Dili(16/09), Nino Pereira hateten. 
 
Sekretáriu Estadu emerje funsionáriu kumpri tuir formasaun ne’e to’o remata, hodi bele kompriende kona-ba planu estratéjiku dezenvolvimentu nian. Tanba hanesan ne’e bele ajuda serbisu sinerjikamente ba dezenvolvimentu setór indústria iha Timor-Leste. “Ha’u hanoin workshop ne’e di’ak, tanba nune’e bele halibur hanoin sira hodi oinsá bele dezenvolve ita-nia nasaun.” Hateten tan. 
 
Tanba ne’e, tuir Nino, Timor-Leste presiza asisténsia husi péritu sira hodi transforma matenek ba tékniku sira ne’ebé kualifikadu , ne’ebé iha esperánsa atu hamosu buat ruma ba nasaun. Ho nune’e, bele mós atu transforma komunidade nia hanoin hodi kompriende di’ak kona-ba prosesu industrializasaun. Tanba papél indústria nian ba dezenvolvimentu ekonómiku iha nasaun ne’e hanesan xave motivu ida hodi atinji prosperiedade povu no nasaun nian. “Ita hakarak transforma ita-nia komunidade kompriende saida maka prosesu industrializasaun.” Afirma tan. 
 
Fasilitadór formasaun Drs. Suroso, MM, esplika, formasaun iha biban ne’e sei kondisiona ho funsionáriu sira-nia aktividade no haktuir kondisaun reál iha nasaun ne’e. Formasaun ne’e ho esperánsa ikus katak partisipante sira bainhira remata, pelusmenus, kompriende ona planu estratéjiku dezenvolvimentu nian. Atu liu tiha ne’e, sira bele hatudu iha sira knaar hodi kontribui ba dezenvolvimentu setór indústria iha Timor-Leste.

“Ami mós sei hato’o aprezentasaun ruma oinsá hatudu ba partisipante sira kona-ba teoria ne’ebé adopta iha kriasaun planu estratéjiku. Ami espera katak partisipante sira bainhira remata bele hatene halo ona planu estratéjiku iha Ministériu Komériu Indústria no Ambiente.” Suroso realsa. Maibé Suroso husu atu funsionáriu sira ne’ebé tuir formasaun tenke hasa’e espíritu sinérjiku no kompriende ida-idak nia funsaun iha Ministériu hodi hala’o knaar nuudar serbidór sosiedade nian. “Kriasaun planu estratéjiku ne’ebé koletivu (hamutuk) bele hamosu indikadór ida di’ak no pozetivu tebes.” Hatutan tan.

Diretór Diresaun Nasionál Indústria Transformadora António da Costa informa, formsaun ne’e hala’o atu hakbiit xefe departimentu sira iha Diresaun Nasionál Indústria kona-ba oinsá bele halo planu estratéjiku hodi dezenvolve setór indústria iha Timor-Leste tuir nesesidade ne’ebé iha. “Ami halo atu prepara xefe departementu sira para atu elabora planu estratéjiku dezenvolvimentu setór Indústria.”  António hateten. Liu tan ne’e, António esplika, fasilitadór ne’ebé mai fó formasaun mai husi nasaun indonézia, hamutuk nain-2, maka hanesan Drs. Suroso, MM, no Drs. Ashari, MM. Formasaun sei hala’o durante loron sanulu no iha planu kontinuasaun husi formasaun ne’e iha futuru.