Tuesday 18 February 2014

MKIA Diskute Ho Komunidade Manatutu Operasaun Indústria Masin Balak

Ministru Komérsiu Indústria no Ambiente(MKIA)António da Conceicão (einkoordenasaun ministeriál), Sekretáriu Estadu Indústria no Kooperativa Nino Pereira hamutuk ho Sekretáriu Estadu Desentralizasaun Administrativa Tomas Cabral hala’o sorumutu ho komunidade Manatutu (13/02) kona-ba operasaun indústria masin iha Balak, ne’ebé sei iha hela faze preparasaun operasionál. Ministru MKIA António da Conceicão iha nia intervensaun afirma ba Kompañia Balak Salt katak Governu presiza kompañia toma responsabilidade masimu no iha vontade maka’as atu esplora lalais rekursu masin iha Manatutu. Tanba Governu hatuur ona iha polítika atu substutui produtu masin ne’ebé importa husi nasaun seluk.
 
“Ha’u iha debate Orsamentu Jerál Estadu halo tiha ona promesa polítika ba buat tolu; Akua, Kafé Masin. Atu nune’e ita bele substitui ona produtu balun ne’ebé ita rasik mós bele halo, hodi ita bele redus dada’uk dependénsia ba produtu importasaun.” Antóniohateten. Liutan Ministru hatete, se empreza balak salt maka demora bebeik produsaun masin, Governu sei halo intervensaun hodi hahu lalais operasaun indústria masin liuhosi kriasaun empreza estatál, atu masin iha Balak bele ona benefisia povu iha Timor-Leste liu-liu komunidade sira iha Distritu Manatutu. Intervensaun ne’e lasignifika Governu halakon tiha funsaun setór privada ba dezenvolvimentu nasionál maibé atu kria hela kondisaun liuhosi faze ida (empreza estatál) hafoin ne’e bele faan ona ba empreza hodi sai ona nuudar empreza privada. 
 
“Se empreza la bele, Governu sei halo sai empreza estatál hodi funsiona operasaun  indústria masin Balak. Depois kuandu empreza bele ona maka privatiza tiha, signifika faan fali ba investidor sira.” Hateten tan. Sekretáriu Estadu Indústria no Kooperativa Nino Pereira iha mós biban ne’e afirma, Governu Timor-Leste tau ona prioridade atu ba esplora rekursu ida ne’e, tuir orientasaun Premeiru Minustru Xanana Gusmão, katak di’ak liu ita hahú book dada’uk indústria ba nesesidade bázika sira hodi nune’e ita bele substitui ona produtu nesesidade bázika sira ne’ebé importadu husi nasaun seluk.
 
Tanba ne’e maka MCIA liuhosi Sekretária Estadu Indústria no Kooperativa ein kooperasaun ho Governu Indonézia liuhosi Pt. Garam hodi fó tulun ita ba iha teknika operasionál produsaun masin iha Timor-Leste. Pt. Garam mai ona iha Timor-Leste iha 20 Setembru 2013 hodi halo estudu badak ida ba industrializasaun masin hahu husi Ulmera Likisa, Sulilaran Atabae, Balak Manatutu no mós Laga Baukau. “Iha sira-nia estdu badak ida ne’e identifika ona masin Balak kualidade di’ak liu. Tanba ne’e sira prontu fó asisténsia téknika ba indústria masin iha Balak tuir Nota Protokolu ne’ebé asina ona entre Governu Timor-Leste ho Pt. Garam.”  SEIK hatete. 
 
Sekretáriu Estadu Desentralizasaun Administrativa Tomas Cabral ne’ebé partisipa iha sorumutu ne’e emerje mós katak, tuir polítika Governu ba programa desentralizasaun administrativa ne’ebé ita koñese ho naran munisipiu mai mós ho nia rekezitu sira. Signifika presiza haree ba indústria saida maka distritu ida iha, pelusmenus tenke iha fabrika boot tolu, entaun Manatutu bele priense ona rekezitu kuandu fabrika masin la’o.
Administradór Distritu  Manatutu Aleixo Soares, mós husu empreza atu hahu ona operazionaliza indústria masin Balak tanba importante tebes ba iha dezenvolvimentu nasionál liu-liu iha Manatutu. Tanba fabrika ne’e boot ne’ebé bele fornese kampu traballu ba Manatutu oan sira ne’ebé seida’uk iha serbisu. Masin Balak mós la’ós de’it bele sirkula iha Timor-Leste maibé kuandu nia kapasidade produsaun boot no kualidade di’ak bele ona eksporta ba rai seluk ne’ebé presiza masin.

Hatan ba kestaun sira ne’e, Diretór Empreza Balak SaltJoão Alves esplika, empreza hahu ona halo operasaun ba terenu hanesan uza eskavadór suru no ke’e irigasaun be’e tasi ka prosesu kanalizasaun bee tasi. Empreza mós lakon ona osan besik 12 miliaun ba preprasaun sira-ne’e. Maibé kompañia sei presiza buat balun hanesan ekipamentu uza ba iha prosesamentu masin no mós presiza instala eletrisidade ba iha fatin fabrika para utuliza ba iha prosesamentu masin.(***)

No comments:

Post a Comment